nepiedzīvojis
nepiedzīvojis -ušais; s. -usi, -usī
1.Nol. divd. → piedzīvot.
2.Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
PiemēriNepiedzīvojis jauneklis.
- Nepiedzīvojis jauneklis.
- pārn. Jaunās zīlītes vēl nepiedzīvojušas, uz katra soļa mācāmas.
2.1.Nepieredzējis (kādā darbā).
PiemēriAkadēmiķis saprata, kāpēc Salums tā rīkojas, un tas bija varbūt piedodams, kamēr viņš bija jauns, nepiedzīvojis zinātnieks, gluži bez vārda..
- Akadēmiķis saprata, kāpēc Salums tā rīkojas, un tas bija varbūt piedodams, kamēr viņš bija jauns, nepiedzīvojis zinātnieks, gluži bez vārda..
- Viņš vēl bija.. ierēdņa karjeras sākumā, jauns un nepiedzīvojis savā amatā..
Avoti: 5. sējums