nepiedzīvojis
nepiedzīvojis -ušais; s. -usi, -usī
1.Nol. divd. → piedzīvot.
2.Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
PiemēriNepiedzīvojis jauneklis.
2.1.Nepieredzējis (kādā darbā).
PiemēriAkadēmiķis saprata, kāpēc Salums tā rīkojas, un tas bija varbūt piedodams, kamēr viņš bija jauns, nepiedzīvojis zinātnieks, gluži bez vārda..
Avoti: 5. sējums