Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepiedzīvots
nepiedzīvots -ais; s. -a, -ā
nepiedzīvoti apst.
1.Nol. divd. → piedzīvot.
2.Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots. Nebijis. Arī ārkārtīgs.
PiemēriNepiedzīvots atgadījums.
  • Nepiedzīvots atgadījums.
  • Nepiedzīvota laime.
  • Kad pulkvedis paziņoja, ka nolēmis kopā ar zēniem rīkot pārgājienu, sacēlās liels troksnis... Tāds pārgājiens sētas dzīvē bija kaut kas nepiedzīvots. Un paša pulkveža vadībā!
  • Linus kulstīdams, viņš bij nepiedzīvoti domīgs un kluss..
Avoti: 5. sējums