nepiekāpīgs
nepiekāpīgs -ais; s. -a, -ā
nepiekāpīgi apst.
1.Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
Piemēri..māte.. bija nepiekāpīga - ja aizliegums pārkāpts, tad žēlastības.. negaidi!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNepiekāpīga rīcība.
2.Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
PiemēriNepiekāpīgs cīnītājs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMūsu dzejnieks [E. Veidenbaums] vēlas būt viens no pirmajiem kareivjiem brīvas nākotnes izcīņas kaujā. Tāpēc viņa balss ir tik vīrišķīga, nepiekāpīga, spārnota..
2.2.pārn. Tāds, kar, noris, notiek uzmācīgi, tāds, kas nav atvairāms.
PiemēriPusi nakts viņa bija novārtījusies bez miega.., domas.. nāca cita pēc citas, uzmācīgi, nepiekāpīgi.
Avoti: 5. sējums