pieiet
pieiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņš piecēlās, piegāja pie Velgas un ieskatījās grāmatā.
- Viņš piecēlās, piegāja pie Velgas un ieskatījās grāmatā.
- Viņš piegāja pie loga un to aizvēra..
- Viņa pavēra durvis un klusi piegāja pie meitas gultas..
1.1.pārn. Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
Piemēri..nu nezini vairs, kā pie viņas pieiet, kādiem vārdiem saukt pie prāta.
- ..nu nezini vairs, kā pie viņas pieiet, kādiem vārdiem saukt pie prāta.
- Tēvs domīgi klausās, jo viņš ir zemnieks, viņš saprot, pa kuru taku var vistuvāk pieiet lauku cilvēka sirdij.
2.Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriVarbūt jau svētdien pavakarē pieiešu pie Jums..
- Varbūt jau svētdien pavakarē pieiešu pie Jums..
- Otrā dienā vairākas reizes [zēns] gribēja pieiet pasacīt paldies, bet Strautmanis vienmēr bija aizņemts..
3.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriCeļš pieiet pie pašas mājas.
- Ceļš pieiet pie pašas mājas.
- Tā [noliktava] bija plaša ēka, kurai dzelzceļa atzarojums piegāja tieši klāt.
4.Pievērsties (kam) ar kādu attieksmi.
Piemēri..darbam viņš pieiet ar lielu atbildības sajūtu..
- ..darbam viņš pieiet ar lielu atbildības sajūtu..
- Ja profesijai pieiet ar visu sirdi, tad iespējas ir neierobežotas.
- Tikko sākam audzināšanas jautājumam pieiet ar tam nepieciešamo atbildības sajūtu,.. tā uzreiz atklājas, ka šīs problēmas ir sarežģītas..
5.parasti 3. pers. Piepildīties (ar ko).
PiemēriRasule ravēja. Mugura nolika, čulgas delnās piegāja smiltīm un sūrkstēja stiprāk..
- Rasule ravēja. Mugura nolika, čulgas delnās piegāja smiltīm un sūrkstēja stiprāk..
- (Pastalas) pieies pilnas zemju, bradājot pa vagām.
Avoti: 6-2. sējums