aizlauzt
aizlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
PiemēriVētras aizlauzts koks.
- Vētras aizlauzts koks.
- Aizlauzt zaru.
- ..citas [ābelītes] auga kupli, bet dažas bez mietiem, vēja.. noliektas un pat aizlauztas.
- ..kazenāju biezoknim zēns izspraucās cauri, šur tur zīmīgi aizlauzdams zariņus.
- Kabatā atradās tikai sērkociņu kārba un divas aizlauztas cigaretes.
1.1.pārn. Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
PiemēriJau ar aizlauztu veselību viņš drudžaini turpina publicista darbu.
- Jau ar aizlauztu veselību viņš drudžaini turpina publicista darbu.
- Slimība un bads bija viņu [jaunekli] aizlauzuši, neveiksmes sarūgtinājušas.
- ..Jāņa Ziemeļnieka dzeja un nelaimīgā dzīve pati par sevi ir kapitāla noliegums, šai aizlauztas dvēseles lirikai ir sociāls pamats..
1.2.parasti divd. formā: aizlauzts Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
PiemēriAizlauzts vaids.
- Aizlauzts vaids.
- Runāt aizlauztā balsī.
- Vecais Karlo pagrieza [ievainotā] vīrieša galvu, un aizlauzts kliedziens izlauzās pār viņa lūpām: "Benedeto!"...
Avoti: 1. sējums