ierobežot
ierobežot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.parasti 3. pers. Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
Piemēri..laukums, kuru ierobežo augstas tribīnes, jau ir izveidots par slidotavu.
1.1.Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
PiemēriDebess zilgmi virs Šteinekes koncentrācijas nometnes no trim pusēm ierobežoja augsti kalni.
2.Samazināt, sašaurināt (piemēram, norisi). Pavājināt (piemēram, spēku, kustības).
PiemēriIerobežot augu kaitēkļu attīstīšanos.
2.1.Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
PiemēriIerobežot izdevumus.
2.2.Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
PiemēriZviedru valdīšanas laikā meža dravniecību lielā mērā ierobežoja stingrie meža aizsardzības likumi, kas aizliedza izdobt kokus un kurināt mežā uguni.
Avoti: 3. sējums