Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierocis
ierocis -ča, v.
1.Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
PiemēriKaujas ierocis.
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās). Ar ieročiem rokās.
2.Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
PiemēriNo sirmiem laikiem vārds ir bijis varens ierocis. Apgarotu meistaru rokās, radīšanas moku kalvē, politisko cīņu ugunīs tas kļuvis.. par cilvēku vienotāju, gaismas un miera nesēju, nešaubīgu cīnītāju pret tumsu un varmācību.
Avoti: 3. sējums