ierocis
ierocis -ča, v.
1.Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
PiemēriKaujas ierocis.
Piemēri
- Kaujas ierocis.
- Medību ierocis.
- Tuvcīņas ierocis.
- Masveida iznīcināšanas ierocis.
- Eksplozīvais ierocis.
- Reaktīvais ierocis.
- Individuālais ierocis.
- Cērtamais ierocis.
- Duramais ierocis
- Sitamais ierocis.
- Automātiskais ierocis.
- Tiesības nēsāt ieročus.
- «Kas tie par ieročiem?» - «Parastie,» atbildēja Muhameds Taibi. «Šautenes, automāti, pistoles, rokas granātas, ložmetēji, sprāgstvielas.»
- ..cilvēka pirmie ieroči.. bija akmeņi - sviešanai, nūjas un, zari ar noasinātiem galiem - sišanai un duršanai.
- Ieroči [muzejā]! Lūk, tur tas granīta ciris [cirvis], Bultas ar loku un. Špaga no dzelzs, Zobens, kas reizē ar kareivi miris, Vāle un kareivja šķēps gluži melns, Sabirzis sen jau, un bumbas un lodes, Šautenes, musketes, lielgabals..
- Visos, zvejošanas likumos stingri aizliegts ierocis ir žebērklis.
- «Mārtiņ, šauj! ..» uztrauktā sieviete mudināja vīrieti, kas nepārtraukti plikstināja šaujamo ieroci.
- Dunču un citādu auksto ieroču rokturus ieroču meistari arī kala no šī dārgā metāla [sudraba].
- ..piedalījās visu Bruņoto Spēku veidu un ieroču šķiru, robežapsardzības karaspēka un iekšējā karaspēka pārstāvji.
- Tautu brīvības alkas ir stiprākas par visiem neokoloniālistu nāves ieročiem.
Stabili vārdu savienojumiAkls ierocis (kā rokās). Ar ieročiem rokās.
Stabili vārdu savienojumi
Akls ierocis (kā rokās) — Salta par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.Ar ieročiem rokās — Ar bruņotu. Bruņotā cīņā.Artilērijas ierocis mil. — Lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.Aukstais ierocis — Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis mil. — Slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.Ieroča apvārsnis — Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.Ieroču brālība — Vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku.Ieroču šķira mil. — Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).Kaujas ierocis — Kaujā izmantojams ierocis.Ķerties pie ieročiem — Sākt karu, uzbrukumu.Ķīmiskais ierocis mil. — Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.Mācību ierocis — Apmācībās izmantojams ierocis.Nāves ierocis — Ierocis, ar ko var nogalināt, iznicināt.Nolikt (retāk nomest) ieročus — 1. Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.2. Pārstāt darboties, darīt ko.Pacelt ieroci — Pavērst ieroci (pret ko). Sākt bruņotu cīņu.Raķešu ierocis mil. — Raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.Šaujamais ierocis — Šaujamierocis.Žvadzināt ieročus — Draudēt ar karu, uzbrukumu.
2.Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
PiemēriNo sirmiem laikiem vārds ir bijis varens ierocis. Apgarotu meistaru rokās, radīšanas moku kalvē, politisko cīņu ugunīs tas kļuvis.. par cilvēku vienotāju, gaismas un miera nesēju, nešaubīgu cīnītāju pret tumsu un varmācību.
Piemēri
- No sirmiem laikiem vārds ir bijis varens ierocis. Apgarotu meistaru rokās, radīšanas moku kalvē, politisko cīņu ugunīs tas kļuvis.. par cilvēku vienotāju, gaismas un miera nesēju, nešaubīgu cīnītāju pret tumsu un varmācību.
- Slepenība bija partizāņu spēcīgākais ierocis, kas sargāja pret ienaidnieku.
- Streiks arī Rīgas strādniekiem vairs nebij nekāda spēka un vienības demonstrācija un parāde, bet asākais cīņas ierocis..
Avoti: 3. sējums