ierosinātājs
ierosinātājs -a, v.
ierosinātāja -as, s.
1.Darītājs → ierosināt.
2.Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
PiemēriSirdsdarbības ierosinātājs.
- Sirdsdarbības ierosinātājs.
- Zem objektīva kustas tievas, mazliet liektas nūjiņas. Tādi izskatās tuberkulozi ierosinātāji mikrobi..
- Kuņģa sulas izdalīšanās saistās ar ēšanas aktu. To ierosina vairāki nosacījuma refleksi, kas ir nervu sistēmas atbilde uz ierosinātāju kairinātāju. Nosacījuma refleksus izraisa ēdienu izskats un garša..
Avoti: 3. sējums