ierosinātājs
ierosinātājs -a, v.
ierosinātāja -as, s.
1.Darītājs → ierosināt.
2.Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
PiemēriSirdsdarbības ierosinātājs.
Avoti: 3. sējums