ierobežotība
ierobežotība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → ierobežots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPasaules ierobežotību telpā un laikā sludināja arī sengrieķu objektīvais ideālists Platons, kā arī viduslaiku sholastiķi..
1.1.Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriUzskatu ierobežotība.
Avoti: 3. sējums