sabeigt
sabeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
Piemēri..cilvēki iet, līdz sevī sabeiguši, un tad nu domā, ka dakteris būs tas, kas viņiem atdos nesaprātīgi pazaudēto.
- ..cilvēki iet, līdz sevī sabeiguši, un tad nu domā, ka dakteris būs tas, kas viņiem atdos nesaprātīgi pazaudēto.
- «Mūžīgi jums tās sapulces! Tas jau vairs nav izturams, tā tu sevi pilnīgi sabeigsi.»
1.1.Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriGrūtā darbā sabeigta veselība.
- Grūtā darbā sabeigta veselība.
- Lasot tumšā istabā, sabeigt acis.
- «Jūs pārāk maz guļat. Sabeigsiet veselību.»
- «Viņa bija spēcīga, vesela un žigla - vēl pirms gada. Tagad viņa nīkst. Kalpa dzīve viņu sabeidza.»
- Vairāki gadi vācu fašistu koncentrācijas nometnē un intensīvais darbs tam manāmi bija sabeidzis sirdi..
- ..Miķeļa [zirga] spēki izsīkst ar katru dienu vairāk. Kājas zirgam ir galīgi sabeigtas.
2.Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt1.
Piemēri«Visas zirga lietas ir tā sabeigtas, ka bail skatīties,» Andrejs runāja tādā kā nesaprašanā..
- «Visas zirga lietas ir tā sabeigtas, ka bail skatīties,» Andrejs runāja tādā kā nesaprašanā..
- «Kas šie [bērni] par strādniekiem. Notraipīs drēbes, sabeigs apavus..»
- «Viņdien pat - pie fermas mēslus krāvām! Pēteris bija sameties [piedzēries] un iekrāvēju sabeidzis. Tāpēc mēs ar dakšām.»
Avoti: 7-1. sējums