Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabendēt
sabendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Sabeigt1.
Piemēri«Atkal esi nokaitināts. Zini, Kaspar, tā ilgi dzīvot nevar. Tu pats sevi sabendē. Nevar taču gandrīz vai katru dienu nākt mājās sliktā omā.»
1.1.Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriIlgie gadi jūrā, uz ūdeņiem, bija sabendējuši veselību.
2.Sabeigt2. Sabojāt (1).
Piemēri«Diezgan,» viņš saka, «līdz bezgalībai tik un tā neaizkulties, agregātu vēl sabendēs.»
Avoti: 7-1. sējums