sabendēt
sabendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Sabeigt1.
Piemēri«Atkal esi nokaitināts. Zini, Kaspar, tā ilgi dzīvot nevar. Tu pats sevi sabendē. Nevar taču gandrīz vai katru dienu nākt mājās sliktā omā.»
- «Atkal esi nokaitināts. Zini, Kaspar, tā ilgi dzīvot nevar. Tu pats sevi sabendē. Nevar taču gandrīz vai katru dienu nākt mājās sliktā omā.»
- «Nevajadzēja skoloties: pārstrādājas, sevi sabendēja - un tikai,» teica Alīne..
1.1.Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriIlgie gadi jūrā, uz ūdeņiem, bija sabendējuši veselību.
- Ilgie gadi jūrā, uz ūdeņiem, bija sabendējuši veselību.
- ... ne jau darba grūtums pats par sevi sabendē sievieti.
- «Vai nu mazums grāvju izrakts..» pusbalsī stāsta kāds vīrs savai kaimiņienei. «Tur arī muguru sabendēju.»
- Krauj tādu vezumu - sabendēs zirgu!
2.Sabeigt2. Sabojāt (1).
Piemēri«Diezgan,» viņš saka, «līdz bezgalībai tik un tā neaizkulties, agregātu vēl sabendēs.»
- «Diezgan,» viņš saka, «līdz bezgalībai tik un tā neaizkulties, agregātu vēl sabendēs.»
- Katru zāles stiebriņu zaļu mēs sabendēt varam. Jel piedod, māmuļa zeme, vēl nesaprotam mēs paši, ko darām!
Avoti: 7-1. sējums