sabeigt
sabeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
Piemēri..cilvēki iet, līdz sevī sabeiguši, un tad nu domā, ka dakteris būs tas, kas viņiem atdos nesaprātīgi pazaudēto.
1.1.Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriGrūtā darbā sabeigta veselība.
2.Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt1.
Piemēri«Visas zirga lietas ir tā sabeigtas, ka bail skatīties,» Andrejs runāja tādā kā nesaprašanā..
Avoti: 7-1. sējums