Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sabēgt
sabēgt parasti dsk., -bēgam, -bēgat, -bēg, pag. -bēgām; intrans.
Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
Piemēri..uznāca skaudra lietusgāze ar pērkonu. Ļaudis sabēga šķūņos..
  • ..uznāca skaudra lietusgāze ar pērkonu. Ļaudis sabēga šķūņos..
  • «.. Melnajā silā sabēguši tie, kam nepatīk šitā valdīšana.»
  • Līdz pusei vien izvilka Tēraudiņa zobentiņu, Jau sabēga ienaidnieki Kā zvirbuļi kaņepēs.
Avoti: 7-1. sējums