klust
klust parasti 3. pers., klust, pag. klusa; intrans.; poēt.
1.Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
Piemēri..Kas brīvajām dziesmām lika klust, Pašiem dziedātājiem pa svešatni zust..
1.1.Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
Piemēri..man liekas: uz mirkli.. klust visa pasaule.
2.Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
Piemēri..Kā var ar pakavu dipoņu uzplēst sen klusušu sāpi?
Avoti: 4. sējums