Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noskriet
noskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju
1.intrans. Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoskriet no kalna.
  • Noskriet no kalna.
  • Noskriet no otrā stāva.
  • Noskriet lejā uz upmalu.
  • Juris Tomariņš.. steidzīgi noskrēja pa kāpnēm un izgāja uz ielas.
  • Spieķa gals ar zirnekļa tīkliem bija pieausts pie sienas. Kad Egle ņēma spieķi, tīklu saimnieks gar sienu noskrēja lejā..
  • Noskrējis kajītē, es sagatavoju dāvanu un uznesu to locim.
1.1.pārn. Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
PiemēriMotocikls noskrien no kalna.
  • Motocikls noskrien no kalna.
1.2.pārn. Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri«Pērnajā sausajā vasarā izkaltušos māla paugurus varēja laistīt, cik grib, - tik un tā viss ūdens noskrēja ielejā..»
  • «Pērnajā sausajā vasarā izkaltušos māla paugurus varēja laistīt, cik grib, - tik un tā viss ūdens noskrēja ielejā..»
  • Dzestra ūdens strūkla uz galvas un sīkās tērcītes, kas noskrēja pār visu muguru, aizdzina miegu.
1.3.pārn. Noirt (par adījuma valdziņiem).
Piemēri..vienai zeķei noskrēja acs.
  • ..vienai zeķei noskrēja acs.
1.4.pārn.; pareti Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
Piemēri..Gundega vairākas reizes apsēdās aso sāpju dēļ, kas iesitās mugura un noskrēja līdz kādreiz lauztās kājas pirkstu galiem.
  • ..Gundega vairākas reizes apsēdās aso sāpju dēļ, kas iesitās mugura un noskrēja līdz kādreiz lauztās kājas pirkstu galiem.
2.intrans. Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriFutbola komanda noskrien no laukuma.
  • Futbola komanda noskrien no laukuma.
  • ..kaķītis pārmeta kūleni un noskrēja no ceļa.
  • «Man tas zirdziņš tāds tramīgs... ka nesabīstas un nenoskrien no ceļa.»
  • pārn. Viss sārtums viņai bij noskrējis no sejas.
2.1.pārn. Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAutomobilis noskrien no šosejas.
  • Automobilis noskrien no šosejas.
Stabili vārdu savienojumiNoskriet no sliedēm.
2.2.pārn. Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
PiemēriŪdens noskrējis no laukiem.
  • Ūdens noskrējis no laukiem.
2.3.pārn. Strauji noslīdēt, nomukt nost.
PiemēriLielceļa līkumā kariete sasveras, klūp divi zirgi, noskrien ritenis.
  • Lielceļa līkumā kariete sasveras, klūp divi zirgi, noskrien ritenis.
3.parasti 3. pers.; intrans. Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
Piemēri..lielums no pavasara ūdeņiem bij jau noskrējis, tomēr prāvākās upītes tecēja vēl diezgan stipri..
  • ..lielums no pavasara ūdeņiem bij jau noskrējis, tomēr prāvākās upītes tecēja vēl diezgan stipri..
  • Kad noskrien pavasara pali, zeme apsus, straumes ieiet savās ikdienas gultnēs.
  • Nepacietīgākie vīri [makšķernieki] parādās upmalā, tikko noskrējis ledus.
3.1.pareti Strauji nokust (parasti par sniegu).
PiemēriTikko noskrēja sniegs, Antons rītos jau ar gaismiņu ķērās pie šļutes, kamēr atsila zeme..
  • Tikko noskrēja sniegs, Antons rītos jau ar gaismiņu ķērās pie šļutes, kamēr atsila zeme..
3.2.Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.). Strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
PiemēriLauku ceļos automašīnas vērpa putekļu vērpetes. Gājēji apstājās, līdz putekļi noskrēja..
  • Lauku ceļos automašīnas vērpa putekļu vērpetes. Gājēji apstājās, līdz putekļi noskrēja..
  • Plaisādami sadila mākoņi debesu vidū un noskrēja kā ūdeņi ar vēju.
3.3.Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
Piemēri«Mums jau nav kur steigt. Iesim pāris pieturu kājām, lai noskrien lielā drūzma.»
  • «Mums jau nav kur steigt. Iesim pāris pieturu kājām, lai noskrien lielā drūzma.»
  • Viņš palika sēžam pie galda, kamēr noskrēja pirmā drūzma..
  • «Nu.. kā tad labi dzīvojat?» principāls.. uzrunāja savu komiju, kuram pēc noskrējušas drūzmas tagad drusku pavaļas...
3.4.pārn. Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriViss reibums Kārlim noskrējis..
  • Viss reibums Kārlim noskrējis..
  • ..jāsteidzas. Ar Mildu bij norunāts... Un to atminoties, [Robertam] ātri noskrēja miegs un gurdenums.
  • Kad dusmas noskrēja, Gunārs atzina savu pārsteidzību..
4.intrans. Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNoskriet gar logu.
  • Noskriet gar logu.
  • pārn. Pret negaisu iedams, noskrēja garām auksts vējš.
  • pārn. Gar acīm noskrēja sevišķi spilgts zibens..
4.1.pārn. Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
Piemēri..automobilis noskrēja garām vairākām viensētām..
  • ..automobilis noskrēja garām vairākām viensētām..
4.2.pārn. Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) – par priekšmetiem.
PiemēriKāda šķemba noskrēja Kristam gar labo vaigu un norāva ādu.
  • Kāda šķemba noskrēja Kristam gar labo vaigu un norāva ādu.
5.intrans. Skriet un pabeigt skriet (parasti sacensībās).
PiemēriNoskriet krosā.
  • Noskriet krosā.
6.trans. Skrienot veikt (visa attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriTās pāri verstes viņš skriešus varēja noskriet.
  • Tās pāri verstes viņš skriešus varēja noskriet.
  • ..Lazda visu ceļu noskrēja skriešus..
  • ..pat vilks man ir mīļš, kas bez atpūtas noskrej pēc barības garus gabalus..
  • pārn. ..veselība sašķobījusies, dzīve noskrieta.
6.1.Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā).
Piemēri..[sportiste] 400 metrus noskrējusi 57,3 sekundēs..
  • ..[sportiste] 400 metrus noskrējusi 57,3 sekundēs..
6.2.pārn. Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriAutobuss brauc lēni, bet katrs tā noskrietais kilometrs ir neatsaucams.
  • Autobuss brauc lēni, bet katrs tā noskrietais kilometrs ir neatsaucams.
6.3.intrans. Skriet (visu laikposmu) un pabeigt skriet.
PiemēriNodarbību sākumā jācenšas lēnā solī noskriet 2-3 minūtes..
  • Nodarbību sākumā jācenšas lēnā solī noskriet 2-3 minūtes..
6.4.intrans.; pārn. Ātri nobraukt (visu laikposmu).
PiemēriAutomobilis noskrējis jau stundu.
  • Automobilis noskrējis jau stundu.
7.trans. Pārspēt skriešanā.
PiemēriElga saviebās - Ingrīda atradās tik tālu priekšā, ka nebija nekādu cerību viņu panākt, kur nu vēl noskriet.
  • Elga saviebās - Ingrīda atradās tik tālu priekšā, ka nebija nekādu cerību viņu panākt, kur nu vēl noskriet.
  • Kārlēns bija mazāks, nevarēja viņu noskriet..
  • ..jātniekam neizdevās noķert zirgu, jo baltais skaistulis nebija noskrienams.
  • pārn. Gaidis: Gan es zinu, ko es spēju, Noskriet varu pašu vēju.
7.1.pārn. Pārspēt braukšanā. Pārspēt jāšanā.
PiemēriKā viņš [Brīviņš] pļaujamos svētkos ar saviem melniem noskrēja Rijnieka federratus!
  • Kā viņš [Brīviņš] pļaujamos svētkos ar saviem melniem noskrēja Rijnieka federratus!
  • ..minot velosipēda pedāļus, pat līnijdrošku var noskriet!
7.2.pārn. Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
PiemēriIk pa piecām minūtēm garām joņoja vilciens... likās, ka tie traucas aizgūtnēm, cits par citu ātrāk, viens otru noskriet cenšoties, drāžoties garām..
  • Ik pa piecām minūtēm garām joņoja vilciens... likās, ka tie traucas aizgūtnēm, cits par citu ātrāk, viens otru noskriet cenšoties, drāžoties garām..
  • Pa ielu, noskrienot visus citus satiksmes līdzekļus, traucas ātrās palīdzības mašīna.
8.trans. Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
PiemēriZirgi vienās baltās putās noskrieti..
  • Zirgi vienās baltās putās noskrieti..
  • Kalpa meitai iedeva to beidzamo [zirgu], pats [Brīviņš] labos zirgus noskrēja ar ragavām vasaras laikā.
  • «Tavu brīnumu, velkas kā gumiju stiepdams!» Ješka pie sevis nospriež. «Bet labi vien ir, nebūs noskrējis zirgu...»
8.1.sar. Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
Piemēri«..bija vai kājas jānoskrien, kamēr olas vien sameklēja..»
  • «..bija vai kājas jānoskrien, kamēr olas vien sameklēja..»
  • ..visu nakti cauri tika ēsts, dzerts un dziedāts kā pa kāzām. Mamma noskrēja stīvas kājas.
8.2.pareti Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
PiemēriTie paši cilvēki, kuru labā viņš pūlējās, bijā.. noskrējis savus pēdējos apavus, tie viņam meta priekšā, ka viņš nevīžojot strādāt..
  • Tie paši cilvēki, kuru labā viņš pūlējās, bijā.. noskrējis savus pēdējos apavus, tie viņam meta priekšā, ka viņš nevīžojot strādāt..
  • ..un priecīgs suņabērns dauza ap ausīm līdz lupatai noskrietu kedu.
9.intrans.; novec. Aizskriet (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriDauka noskrēja uz jūrmalu. Tā atradās pusversti atstatu.
  • Dauka noskrēja uz jūrmalu. Tā atradās pusversti atstatu.
  • ..vīrs no zemes uzlēca stāvu, pie lazdām noskrēja, vienu nogrieza, atskrēja atpakaļ..
  • Lai ar kādu nesastaptos, viņš izlēca pa logu un pusteciņus noskrēja līdz ceļam.
Stabili vārdu savienojumiDrebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu).
Avoti: 5. sējums