jāt
jāt jāju, jāj, jāj, pag. jāju
1.intrans. Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
Piemēri..viņai no Auriņu puses jāja pretī brašs un izveicīgs jātnieks, kurš zirga mugurā sēdēja kā pieaudzis.
- ..viņai no Auriņu puses jāja pretī brašs un izveicīgs jātnieks, kurš zirga mugurā sēdēja kā pieaudzis.
- ..jāj gar Ogļu mājām kavalērijas pulks.
- Tirdziņa apmeklētāji varēs jāt uz ēzelīšiem..
- pārn. Paēdis viņš [tēvs] izpildīja Jurīša gribu.. un ļāva pēc tam uz sava ceļgala viņam jāt.
2.trans. Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
PiemēriJāt zirgus uz ganībām.
- Jāt zirgus uz ganībām.
- Jāt zirgus pieguļā.
Avoti: 4. sējums