Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzelt
dzelt dzeļu, dzel, dzeļ, pag. dzēlu; intrans.
1.parasti 3. pers. Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriLapsene dzeļ pirkstā.
  • Lapsene dzeļ pirkstā.
  • Tamēr [tikmēr] bites gāzās virsū, dzeldamas kā trakas..
  • ..skorpioni nekož, bet dzeļ ar dzeloni, kas atrodas ķermeņa astes galā..
  • pārn. Čūskas acis zib kā divas dzirkstis!.. Spīd melns, ņirdz balts, smeldz roka: lūk, kā dzeļ!
1.1.trans.
PiemēriTā kā viņš nebaidījās no bitēm, tad bites viņu arī nedzēla.
  • Tā kā viņš nebaidījās no bitēm, tad bites viņu arī nedzēla.
1.2.pārn. Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
PiemēriDzeļ vācu zirgiem sānos pieši..
  • Dzeļ vācu zirgiem sānos pieši..
  • Līdz krūtīm dumbra dūņās stāvējām ne reti, Kad miesās ēdās sals, dzelzs dziļāk dzēla.
1.3.trans.
PiemēriMaldavs tikai pūta un elsa, it kā ādas pātagas dzeltu viņa paša muguru.
  • Maldavs tikai pūta un elsa, it kā ādas pātagas dzeltu viņa paša muguru.
1.4.pārn. Par lodi.
PiemēriLido ātri, mana šautra, mana lode, dzel!
  • Lido ātri, mana šautra, mana lode, dzel!
  • Var ienaidnieka lodes nežēlīgi dzelt..
1.5.trans.
Piemēri..Ar savu miesu sedz viņš bērnu kuslu, Ko kara negaisi no mātes šķīra. Dzeļ lode glābēju.
  • ..Ar savu miesu sedz viņš bērnu kuslu, Ko kara negaisi no mātes šķīra. Dzeļ lode glābēju.
  • Ik karogs, daudzkārt ložu dzelts, Arvienu droši augšup celts Par mieru un par brīvi..
  • Tēvu zemi aizstāvēdams cīņā, Tu zem bērziem kriti, lodes dzelts..
2.parasti 3. pers. Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
PiemēriNātres dzeļ rokās.
  • Nātres dzeļ rokās.
  • ..lauka malā vairāk nekā citur auga usnes, kas neganti dzēla pirkstos un badīja kājas.
  • Ceļā reizēm pagadījās tik biezas egļu un priežu jaunaudzes, ka nekādi cauri tikt. Lokanie zari sitās sejā, un skuju adatas sāpīgi dzēla vaigos.
  • pārn. ..kā nātres vārdi dzeļ, Ko reizēm dzirdi skanam.
2.1.trans.
PiemēriNedzel mani tu, nātrīte..
  • Nedzel mani tu, nātrīte..
  • Puskaltušie, dzelkšņainie krūmi asi dzēla [zēna] kailās kājas.
3.parasti 3. pers. Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
PiemēriTumšākas kļūst plaisas starp plīstošiem bangu vāliem, asāk sejās dzeļ vējš.
  • Tumšākas kļūst plaisas starp plīstošiem bangu vāliem, asāk sejās dzeļ vējš.
  • Kodīgs sals dzēla seja un locekļos.
  • pārn. Staļingrada! Tava uguns dvaša Tūkstoš jūdzēm tālu sejā dzeļ..
3.1.trans.
PiemēriIlmeņa vēji dzeļ seju..
  • Ilmeņa vēji dzeļ seju..
  • Aukstums dzeļ vaigus un zodu.
  • ..Kad sals tos dzeļ, pie zemes asni plok.
4.parasti 3. pers. Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriLieli vai pusaudži, sarkanas lentītes vien spīd. Tā dzeļ, tā dzeļ.. acīs.
  • Lieli vai pusaudži, sarkanas lentītes vien spīd. Tā dzeļ, tā dzeļ.. acīs.
  • ..brūna krāsa ir silta, ne tā kā zilā - dzeļ un stindzina ar ledus vēsumu..
5.Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
Piemēri«Liels prieks būs kādam staipīties pa mežu tādā aukstumā?..» - «Nemēro visus pie sevis!» Mirdzai gribējās dzelt šim lielīgajam puisim.
  • «Liels prieks būs kādam staipīties pa mežu tādā aukstumā?..» - «Nemēro visus pie sevis!» Mirdzai gribējās dzelt šim lielīgajam puisim.
  • Īsais teiciens [recenzijā] dzēla vairāk, nekā to būtu darījis plašs apcerējums.
  • ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
5.1.Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
Piemēri..mātes ļaunums un naids dzeļ daudz sāpīgāk par svešinieka nievām.
  • ..mātes ļaunums un naids dzeļ daudz sāpīgāk par svešinieka nievām.
  • Lai bēda nedzeļ vairs, briest darba griba kāri..
  • ..veltīgas skumjas Un veltīgas sāpes vairs neiespēj dzelt.
5.2.Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriViņa runāja asi, un viņas acis dzēla..
  • Viņa runāja asi, un viņas acis dzēla..
5.3.trans.
Piemēri..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis - Glašas acis, kas viņu nupat vēl tā dzēla, Arvien vairāk ar maigumu pieriešas pilnas.
  • ..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis - Glašas acis, kas viņu nupat vēl tā dzēla, Arvien vairāk ar maigumu pieriešas pilnas.
  • Niknām acīm viņa dzēla pie galda sēdošos valdes vīrus..
Stabili vārdu savienojumiDzelt sirdi. Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts.
Avoti: 2. sējums