dzelonis
dzelonis -ņa, v.
1.Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
PiemēriIzraut bites dzeloni no pirksta.
1.1.sar. Indes zobs (čūskai).
Piemēri..čūskām ir dzeloņi. Tie sāpīgi dzeļ..
1.2.pārn. Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
Piemēri..viņa no Balodienes nebij dzirdējusi neviena vārda, kurš nebūtu bijis bez dzeloņiem.
2.parasti dsk. Ass augu epidermas veidojums.
PiemēriDzeloņi ir [auga] mizas matiņu pārveidojumi un noplīst ar gabalu mizas, piemēram, ērkšķogām, rozēm.
2.1.Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
PiemēriJūras buļļu dzimtā.. ir mazas un vidējas zivis... Visām sugām ir dzeloņi un izaugumi uz galvas.
3.Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
PiemēriPārbaudījis uz pirksta āķa dzeloņa asumu, [makšķernieks] uzmauc siļķes gabaliņu..
Stabili vārdu savienojumiDzeloņu stieple.
Stabili vārdu savienojumiNāves dzelonis.
Avoti: 2. sējums