dzelt
dzelt dzeļu, dzel, dzeļ, pag. dzēlu; intrans.
1.parasti 3. pers. Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriLapsene dzeļ pirkstā.
1.1.trans.
PiemēriTā kā viņš nebaidījās no bitēm, tad bites viņu arī nedzēla.
1.2.pārn. Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
PiemēriDzeļ vācu zirgiem sānos pieši..
1.3.trans.
PiemēriMaldavs tikai pūta un elsa, it kā ādas pātagas dzeltu viņa paša muguru.
1.4.pārn. Par lodi.
PiemēriLido ātri, mana šautra, mana lode, dzel!
1.5.trans.
Piemēri..Ar savu miesu sedz viņš bērnu kuslu, Ko kara negaisi no mātes šķīra. Dzeļ lode glābēju.
2.parasti 3. pers. Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
PiemēriNātres dzeļ rokās.
2.1.trans.
PiemēriNedzel mani tu, nātrīte..
3.parasti 3. pers. Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
PiemēriTumšākas kļūst plaisas starp plīstošiem bangu vāliem, asāk sejās dzeļ vējš.
3.1.trans.
PiemēriIlmeņa vēji dzeļ seju..
4.parasti 3. pers. Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
PiemēriLieli vai pusaudži, sarkanas lentītes vien spīd. Tā dzeļ, tā dzeļ.. acīs.
5.Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
Piemēri«Liels prieks būs kādam staipīties pa mežu tādā aukstumā?..» - «Nemēro visus pie sevis!» Mirdzai gribējās dzelt šim lielīgajam puisim.
5.1.Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
Piemēri..mātes ļaunums un naids dzeļ daudz sāpīgāk par svešinieka nievām.
5.2.Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriViņa runāja asi, un viņas acis dzēla..
5.3.trans.
Piemēri..viss smagums, šķiet, aizplūst kā vilnis - Glašas acis, kas viņu nupat vēl tā dzēla, Arvien vairāk ar maigumu pieriešas pilnas.
Stabili vārdu savienojumiDzelt sirdi. Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts.
Avoti: 2. sējums