samirkt
samirkt -mirkstu, -mirksti, -mirkst, pag. -mirku; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
PiemēriBotes iekļuvušais sniegs bija izkusis un zeķes samirkušas.
- Botes iekļuvušais sniegs bija izkusis un zeķes samirkušas.
- ..ar rasā samirkušām kurpēm.. - tāda viņa nāca pretī.
- Elna brien pāri upei. Uzmanīgi, svārku stūri uz augšu pacēlusi, it kā varen liela nelaime būtu, ja.. saulainā dienā svārku mala samirktu.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Piemēri..lietus jau klāt. Sākumā tas gāž baltām strūklām, tad mazliet pierimst, tomēr ir pietiekami stiprs, lai krietni samirktu..
- ..lietus jau klāt. Sākumā tas gāž baltām strūklām, tad mazliet pierimst, tomēr ir pietiekami stiprs, lai krietni samirktu..
- ..metrus desmit no krasta sprauslādama izšāvās no ūdens samirkusi zēngalviņa.
Stabili vārdu savienojumi
- Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) — Ļoti stipri samirkt (lietū).
1.2.Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriSamirkuši koku zari.
- Samirkuši koku zari.
- Samircis papīrs.
- Vai tad es nebiju redzējis.. eļļainos, dubļos samirkušos klonus un darbnīcas?..
- Pēc dabas viņš bija lāga vīrs. Vajadzībās gadījumā savam tuvākajam neliedza pēdējo samirkušo smēķi.
- Gāzbetona ārsienas samirkst nevis no ārpuses, lietus iedarbībā, bet no iekšpuses, telpu siltajam un mitrajam gaisam virzoties no siltās zonas uz auksto.
Avoti: 7-1. sējums