atdauzīt
atdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas. Sitot, dauzot atšķelt. imperf. Dauzīt nost.
PiemēriAtdauzīt kaļķus no sienas.
- Atdauzīt kaļķus no sienas.
1.1.Atsist, atšķelt.
PiemēriKrūzei atdauzīta osa.
- Krūzei atdauzīta osa.
2.Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
PiemēriAtdauzīt pirkstu, ilgi klauvējot pie durvīm.
- Atdauzīt pirkstu, ilgi klauvējot pie durvīm.
- ..lēcu no vienas malkas grēdas uz otru, tad iegāzos grēdu starpā un atdauzīju kāju.
- No visa spēka situ pa dzelzīm apkaltajiem vārtiem, sāpīgi atdauzīdams dūres skrimšļus..
3.Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
Piemēri..Andrs iznāca.., saimnieka atdauzīto cirvi elkonī iemetinājis..
- ..Andrs iznāca.., saimnieka atdauzīto cirvi elkonī iemetinājis..
- Dzelzs ķīļi ir diezgan neizturīgi, jo tiem ātri tiek atdauzīts piets, t. i., pietam no vesera sitieniem malas izliecas uz sāniem.
Avoti: 1. sējums