izķēzīt
izķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, arī -ķēzu, -ķēzi, -ķēza, pag. -ķēzīju; trans.; vienk.
1.Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
PiemēriPēc spoka viņš izķēzīšot matainim tos ratus.
2.Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
Piemēri..bildes zeltīto rāmi meitas apvijušas zaļi rūsganām vārpām. Savus trīs kūļus kviešu izķēzījušas - Upīšu Mārtiņš nodomāja.
3.Izlamāt, izķengāt.
Piemēri«Viņš nevar uzrakstīt nevienu teātra kritiku, neuzbrucis..[režisoram] un neizķēzījis Latviešu biedrības teātri.»
Avoti: 3. sējums