taujāt
taujāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem. Arī jautāt.
PiemēriDrīz pēc avārijas Artūrs satika Viju. Viņa.. sīki taujāja, kā viss varējis notikt un kas nu būs ar Robertu un. Ģirtu.
- Drīz pēc avārijas Artūrs satika Viju. Viņa.. sīki taujāja, kā viss varējis notikt un kas nu būs ar Robertu un. Ģirtu.
- ..pretī nāca patruļa, prasīja dokumentus, taujāja, kur bijuši un ies.
- ..Līziņa uzlika roku brāļa plecam un gandrīz čukstot taujāja: «Vai viņš ir labs skolotājs, jā?»
- pārn. Divas zilas, labas acis dienu, nakti stingri taujā, kādēļ sirds kā ezis sevī arvien dziļāk, dziļāk raujas.
1.1.intrans. Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
Piemēri..viņa taujā pie vairākām citām durvīm un saņem atbildi, ka šorīt Lūse nav ne redzēta, ne dzirdēta.
- ..viņa taujā pie vairākām citām durvīm un saņem atbildi, ka šorīt Lūse nav ne redzēta, ne dzirdēta.
- ..Anna tik sirsnīgi lūdza vēl pasēdēt, ka viņš palika. Nu tērgāja par šo un to. Anna taujāja par dzīvi Latvijā, par jūru un zvejniekiem.
- ..mājā.. viņa taujā par jaunu, meklē atbildi saviem jautājumiem, savam nemieram, līdz sirds dziļumiem apbēdināta par mammas izvairīšanos.
Avoti: 7-2. sējums