izsijāties
izsijāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Refl. → izsijāt1. Tikt izsijātam.
PiemēriPutraimi labi izsijājušies.
- Putraimi labi izsijājušies.
1.1.Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
PiemēriCaur šo sietu kopā ar miltiem izsijājas arī sēnalas.
- Caur šo sietu kopā ar miltiem izsijājas arī sēnalas.
2.Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
Piemēri«Komēdijā» Mirdza Šmithene pirmo reizi atveidoja lomu, kura cauri garajiem gadiem izsijājušies atmiņā pie dārgākajiem tēliem..
- «Komēdijā» Mirdza Šmithene pirmo reizi atveidoja lomu, kura cauri garajiem gadiem izsijājušies atmiņā pie dārgākajiem tēliem..
- Būtībā katrs «dzejnieks raksta vienīgo grāmatu. Grāmatu, kura izsijāsies no visām viņa grāmatām.»
Avoti: 3. sējums