nosmēķēt
nosmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriAp desmitiem nosmēķēja pēdējos papirosus.
2.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNosmēķēt desmit rubļus mēnesī.
2.1.Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
PiemēriNosmēķēt plaušas.
Stabili vārdu savienojumiNosmēķēta balss.
2.2.pārn. Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
PiemēriNosmēķēt siena šķūni.
Avoti: 5. sējums