Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkost
izkost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu.
1.trans. Kožot atšķelt, izraut.
PiemēriIzkost kumosu no maizes šķēles.
  • Izkost kumosu no maizes šķēles.
2.trans. Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.). Kožot radīt (ievainojumu).
PiemēriIzkost maizes šķēlē robu.
  • Izkost maizes šķēlē robu.
  • Vilkusuns brūci bij izkodis delnā..
  • pārn. Nē,.. zāģis nenovirzās no ceļa un cirvis neizkož lieku robu aiz iezīmētās svītras!
3.intrans. Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
PiemēriSuns izkoda biksēm cauri.
  • Suns izkoda biksēm cauri.
4.parasti 3. pers.; trans. Izbojāt (par ko kodīgu).
PiemēriPārcilājot senu dienu krājumus, viņa atdzīvojās un atplauka, likās, pat viņas dūmu, izkostās acis tapa atkal gaišas..
  • Pārcilājot senu dienu krājumus, viņa atdzīvojās un atplauka, likās, pat viņas dūmu, izkostās acis tapa atkal gaišas..
  • Vecmāmuļai dūmi un tvaiks izkoduši acis.
Avoti: 3. sējums