Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
auklēt
auklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
PiemēriAuklēt dēlu.
1.1.Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
PiemēriLīze.. kalpoja saimniekiem, un Pēterītis auklēja mazākos brāļus.
1.2.pārn. Lutināt, lolot.
Piemēri..bērns, kuram bija atdots viss.. šis lolotais un auklētais bērns kara pēdējā rudenī pameta veco māti..
Avoti: 1. sējums