Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aukains
aukains -ais; s. -a, -ā
aukaini apst.
1.Aukai līdzīgs. Brāzmains.
PiemēriIztēlē viņš [zvejnieks] redzēja aukainu aprīļa vēju, kas ar saknēm gāž kokus, plucina jumtus un plēš žogus, no paša krasta atšķeļ ledu..
2.Tāds, kad (kur) plosās aukas. Vējains.
PiemēriAukains rudens.
Avoti: 1. sējums