auklēt
auklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
PiemēriAuklēt dēlu.
- Auklēt dēlu.
- Meitene auklē lelli.
- ..[Liene] nosēdās un sāka auklēt savu bērniņu..
- Man.. patīk sivēniņi. Tos var ņemt klēpī un auklēt kā mazus bērnus.
- pārn. Ilgi sēžu kanāla malā uz soliņa, glāstu ar acīm kokus, ko silda februāra saule, un auklēju savu prieku.
- pārn. Maijam ziedi jāauklē - Balti, sarkani un zili..
1.1.Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
PiemēriLīze.. kalpoja saimniekiem, un Pēterītis auklēja mazākos brāļus.
- Līze.. kalpoja saimniekiem, un Pēterītis auklēja mazākos brāļus.
- Vēlāk lielākie bērni paši sāka auklēt un pieskatīt mazos..
1.2.pārn. Lutināt, lolot.
Piemēri..bērns, kuram bija atdots viss.. šis lolotais un auklētais bērns kara pēdējā rudenī pameta veco māti..
- ..bērns, kuram bija atdots viss.. šis lolotais un auklētais bērns kara pēdējā rudenī pameta veco māti..
- Ne jau viņš kāds laimes luteklis, lolots un auklēts, gozējies piesaulītē.
Avoti: 1. sējums