uzrausties

uzrausties -raušos, -rausies, -raušas, pag. -raušos; refl.

1.Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.

PiemēriUzrausties uz akmens.

Uzrausties uz akmens.
..Vanadziņš [zēns] uzrausās uz krēsla un paskatījās pa virtuves logu uz jūru..
Viņš ieslīdēja pagalmā, apkļāvās ap koka stumbru, ātri uzrausās līdz pirmajiem zariem.
Arī [suns] Bāra uzraušas uz tilpnes vāka un, galvu piešķiebusi, gudrām acīm vēro, kā vīri stīvē uz klāja linumu.

1.1.Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.

PiemēriEduardo Blaskezs atkal uzrausās ēzelim mugurā un lēni aizlīgoja uz arbūzu lauku..

Eduardo Blaskezs atkal uzrausās ēzelim mugurā un lēni aizlīgoja uz arbūzu lauku..

2.Piecelties, parasti ar grūtībām.

PiemēriAr Vildes palīdzību viņš uzrausās kājās un streipuļodams izgāja no ēdamistabas.

Ar Vildes palīdzību viņš uzrausās kājās un streipuļodams izgāja no ēdamistabas.
Gunta negaidot uzrausās sēdus, brīdi pasēdēja, tad strauji pielēca kājās..
Tobis [suns] nosēdās, pakasīja ar pakaļkāju ausi, uzrausās un sāka skraidīt pa pļavu, kaut ko ošņājot un tvarstot.

2.1.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.

PiemēriKā piecos no rīta uzrausos, tā līdz melnai tumsai.

Avoti: 8. sējums