lūzt
lūzt lūstu, lūsti, lūst, pag. lūzu; intrans.
1.Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
PiemēriKoki lūst vētrā.
- Koki lūst vētrā.
- ..sprāga pirmās granātas. ..Kaut kur [mājā] brīkšķēdama lūza kāda sija un iebruka griesti..
- ..tumsā nevarēja saredzēt nokritušos zarus, kas lūza zem zābaku zolēm un sacēla nepatīkamu troksni.
- ..Lūst spodrie ledi kā skali.
- pārn. Vakarā man no līkņāšanas mugura lūza vai pušu..
Stabili vārdu savienojumiKa lūst. Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst.
- Ka lūst idioma — sar. Ļoti daudz.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst idioma — sar. Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Sirds lūst idioma — Saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
1.1.Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
PiemēriVēl jūra sten [pēc vētras], kā nesot smagu nastu, Vēl sirmie viļņi sēkļos lūst..
- Vēl jūra sten [pēc vētras], kā nesot smagu nastu, Vēl sirmie viļņi sēkļos lūst..
- Apaļajā [kuģa] iluminatorā nekā nevarēja saredzēt - te logu aizklāja tumšais ūdens, te lūstošu bangu baltās putas..
1.2.sar. Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
Piemēri«..ekskavators lūst, un pašiem jāremontē..»
- «..ekskavators lūst, un pašiem jāremontē..»
1.3.pārn. Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
Piemēri..vārds «dinastija» manā uztverē allaž saistījies ar jēdzienu par aristokrātiem, bet tagad šie priekšstati lūst - arī darba cilvēki var būt senas, cienījamas dinastijas pārstāvji.
- ..vārds «dinastija» manā uztverē allaž saistījies ar jēdzienu par aristokrātiem, bet tagad šie priekšstati lūst - arī darba cilvēki var būt senas, cienījamas dinastijas pārstāvji.
- ..tava pirmā ticība tev lūza.
1.4.pārn. Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Piemēri«Bet man nav naudas ko samaksāt,» lūstošā balsī teica Ziltars.
- «Bet man nav naudas ko samaksāt,» lūstošā balsī teica Ziltars.
- Kola bija.. pateicis mātei augstā, uztraukumā lūstošā balsī: «Es neiešu vairs skolā, neiešu!»
1.5.pārn. Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
Piemēri..Es redzējis esmu ļaudis.. Zem atmiņu smaguma lūstam.
- ..Es redzējis esmu ļaudis.. Zem atmiņu smaguma lūstam.
2.parasti 3. pers. Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) – par gaismu, gaismas staru.
Piemēri..saules stari.., lūzdami spoguļa slīpētajās malās, veidoja krāšņas varavīksnes.
- ..saules stari.., lūzdami spoguļa slīpētajās malās, veidoja krāšņas varavīksnes.
- Saules stari lūst viegli virmojošajos viļņos un uz melnā kuģa korpusa spīdina neskaitāmus saules zaķīšus.
3.parasti 3. pers. Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
PiemēriMārtiņš: Klētis lūst no graudiem.
- Mārtiņš: Klētis lūst no graudiem.
- Jā, viņš taču gribēja nosvinēt īstas kāzas... Kur galdi lūztu no ēdieniem un dzērieniem..
- «Tu redzēsi, ka tribīnes tagad lūzīs!» Vilnis bija sajūsmā. «Biļetes [uz sacensībām] droši vien vairs nevar dabūt.»
4.sar. Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
PiemēriSlokenbergs apdzērās ātri, bet lūzt nelūza. Tikai no miglainā skatiena varēja spriest, ka viņš vairs neko jēdzīgu neaptver.
- Slokenbergs apdzērās ātri, bet lūzt nelūza. Tikai no miglainā skatiena varēja spriest, ka viņš vairs neko jēdzīgu neaptver.
- ..100 metri viņam [skrējējam] patiesībā... par daudz. «Beigās sāku lūzt! Man īstā distance ir 60 metri.» [Saka skrējējs.]
Avoti: 4. sējums