sagrauzt
sagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.
1.Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
Piemēri..gan jau aitas pa garo ziemu tos puplakšus sagrauzīs.
1.1.reti Par cilvēkiem.
PiemēriZēns sagrauzis sausiņu.
2.parasti 3. pers. Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) — parasti par kukaiņiem.
Piemēri..ēku ķirmis.. sagrauž no baļķiem celtās ēku sienas..
2.1.Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
Piemēri«.. es tos [vecos dokumentus] ar aukliņu pārsēju un ieliku pažobelē. Ja peles nebūs sagrauzušas, turpat vien stāvēs.»
3.parasti 3. pers. Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
Piemēri..vissīkākie ūdens pilieni var sagrauzt akmeni.
4.parasti 3. pers. Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
Piemēri..tēvs bija neparasti runīgs, bet Agnese noprata, ka viņš runā par visu ko, lai tikai nebūtu jārunā par sevi un par slimību, kas viņu bija redzami sagrauzusi.
4.1.Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) — par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
PiemēriGrūtie jaunības darbi un ciešanas sagrauza Gorkija spēcīgo veselību..
5.parasti 3. pers. Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
PiemēriBet viņa nav vairs tā sagrauztā un dziļi pazemotā un apvainotā sieva. Lepni izālējusies, viņa kā tiesnesis nostājas Bergam pretim.
5.1.divd. formā: sagrauzts Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
Piemēri«Tev taisnība,» Edgars sagrauztā balsī runāja. «Es esmu pret tevi necilvēks... zvērs... velns... Bet es tevi mīļoju.»
Avoti: 7-1. sējums