sagrauzt
sagrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.
1.Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
Piemēri..gan jau aitas pa garo ziemu tos puplakšus sagrauzīs.
- ..gan jau aitas pa garo ziemu tos puplakšus sagrauzīs.
- pārn. Pag, bet kur tad smēde? To nekur neredzēja, būs nojaukuši, vai arī, laika zoba sagrauzta, veca ēka sabrukusi pati.
1.1.reti Par cilvēkiem.
PiemēriZēns sagrauzis sausiņu.
- Zēns sagrauzis sausiņu.
2.parasti 3. pers. Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) – parasti par kukaiņiem.
Piemēri..ēku ķirmis.. sagrauž no baļķiem celtās ēku sienas..
- ..ēku ķirmis.. sagrauž no baļķiem celtās ēku sienas..
- Mani tagad kremt žēlums par veco, ķirmju sagrauzto gultu, kuili es pati mežsargmājā izmetu laukā.
- «Es gribēju paņemt savu uzvalku. Kodes taču to nebūs sagrauzušas?»
2.1.Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
Piemēri«.. es tos [vecos dokumentus] ar aukliņu pārsēju un ieliku pažobelē. Ja peles nebūs sagrauzušas, turpat vien stāvēs.»
- «.. es tos [vecos dokumentus] ar aukliņu pārsēju un ieliku pažobelē. Ja peles nebūs sagrauzušas, turpat vien stāvēs.»
- Viņa bija rēķinājusies ar [kucēna] sagrauztām kurpēm un piepēdotu parketu, viņa bija rēķinājusies ar upuriem..
- pārn. No visām jūtām, arī no liela naida var kas mākslā dzimt, no sīkas skaudības galīgi nekas. Tā sagrauž un iznīcina cilvēku pašu.
- pārn. Varbūt beidzot varētu sākt rakstīt atmiņas par aizgājušiem gadiem.. Kamēr atmiņas nav sagrauzusi pagājība.
3.parasti 3. pers. Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
Piemēri..vissīkākie ūdens pilieni var sagrauzt akmeni.
- ..vissīkākie ūdens pilieni var sagrauzt akmeni.
- Rūsa... Tā sagrauž mašīnu detaļas..
4.parasti 3. pers. Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
Piemēri..tēvs bija neparasti runīgs, bet Agnese noprata, ka viņš runā par visu ko, lai tikai nebūtu jārunā par sevi un par slimību, kas viņu bija redzami sagrauzusi.
- ..tēvs bija neparasti runīgs, bet Agnese noprata, ka viņš runā par visu ko, lai tikai nebūtu jārunā par sevi un par slimību, kas viņu bija redzami sagrauzusi.
- Elliņa mirusi, vēža sagrauzta.
- «Cietumi sagrauza mūsu Leonu!»
4.1.Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) – par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
PiemēriGrūtie jaunības darbi un ciešanas sagrauza Gorkija spēcīgo veselību..
- Grūtie jaunības darbi un ciešanas sagrauza Gorkija spēcīgo veselību..
- Uksens: Kā slimība sagrauž miesu, tā meli pazudina dvēseli.
- Plaušu tuberkulozi senāk sauca par diloni, jo šī ilgstošā slimība pamazām sagrauza cilvēka plaušas, radīja novājēšanu un izdilšanu.
5.parasti 3. pers. Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
PiemēriBet viņa nav vairs tā sagrauztā un dziļi pazemotā un apvainotā sieva. Lepni izālējusies, viņa kā tiesnesis nostājas Bergam pretim.
- Bet viņa nav vairs tā sagrauztā un dziļi pazemotā un apvainotā sieva. Lepni izālējusies, viņa kā tiesnesis nostājas Bergam pretim.
- «Nedod dievs nevienam mazam pieredzēt to, ko tie bērni pieredz!» sagrauzts sacīja tēvs.
- Viņa nemaz tik slikts cilvēks nebija, tikai dzīves rūpju sagrauzta, nomākta..
5.1.divd. formā: sagrauzts Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
Piemēri«Tev taisnība,» Edgars sagrauztā balsī runāja. «Es esmu pret tevi necilvēks... zvērs... velns... Bet es tevi mīļoju.»
- «Tev taisnība,» Edgars sagrauztā balsī runāja. «Es esmu pret tevi necilvēks... zvērs... velns... Bet es tevi mīļoju.»
- ..viņai likās, ka dzirdētu mātes balsi. Tā skanēja kā no tālienes un bija rūpju sagrauzta.
- Tijas jaunā, svaigā seja bija bāla un sagrauzta.
Avoti: 7-1. sējums