nosalt
nosalt -salstu, -salsti, -salst, pag. -salu; intrans.
1.Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriTā viņš tur bija sēdējis visu garo, bargo ziemas nakti, kamēr nākošajā dienā ļaudis viņu atrada nosalušu.
- Tā viņš tur bija sēdējis visu garo, bargo ziemas nakti, kamēr nākošajā dienā ļaudis viņu atrada nosalušu.
- ..viņš uz celiņa.. atrada nosalušu zīlīti.
1.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriEs atradu divas mežābeles, kuras pat tai aukstā ziemā nav nosalušas.
- Es atradu divas mežābeles, kuras pat tai aukstā ziemā nav nosalušas.
- Vajadzētu uzlaist aukstumu, lai nosalst. Lai salst nost, ja negrib augt mierīgs un mēms kā visi citi kaktusi.
- Četrdesmitā gada bargajā ziemā ozolam nosala galotne.
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
PiemēriNosalušas ausis.
- Nosalušas ausis.
- Kāju pirkstos vēl visu laiku knieba [sals], nu vairs nejūt nemaz. Tiešām būs nosaluši.
3.Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriAigars pamostas nosalis.
- Aigars pamostas nosalis.
- Aukstajā lietū nosalis, viņš [zirgs] gribēja kustoties sasildīties.
- Mājās es sildu zili nosalušās rokas pār kūpošas viras bļodu.
Avoti: 5. sējums