Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
riksis
riksis -ša, v.
1.Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
PiemēriViegls riksis.
Stabili vārdu savienojumiAplaist riksi. Skriet (arī laist sar.) riksi.
1.1.instr.: rikšiem vai lok.: rikšos, apst. nozīmē Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
PiemēriPalaist zirgu rikšiem.
Stabili vārdu savienojumiIet rikšiem (arī rikšos).
1.2.sar. Ātrs (cilvēka) skrējiens.
PiemēriStrīpainais lindraks pārslauka pirtiņas slieksni, un Bebene riksī laiž uz notikumu vietu.
1.3.instr.: rikšiem vai lok.: rikšos, apst. nozīmē; sar. Ātri (skriet).
PiemēriTāpat no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli: sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
Avoti: 6-2. sējums