rīkste
rīkste -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
PiemēriRīkšu grīste.
- Rīkšu grīste.
- Ja kažokādu izstrādājumi ziemas mēnešos nav stipri pieputējuši, pietiek tos viegli izdauzīt ar nūjiņu vai elastīgu rīksti.
- Paresna lazdu rīkste.. bija viņam rokā; ar to skolotājs sita takti.
1.1.Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
PiemēriEs esmu nebēdne meitene! Visas rīkstes tēvam nolūza, Kad pērdams tas mani audzēja.
- Es esmu nebēdne meitene! Visas rīkstes tēvam nolūza, Kad pērdams tas mani audzēja.
- Tiku audzināts stingrā tikumībā, šmaugas bērza rīkstes uzraudzībā.
- pārn. Ne visi šai saimniecībā savus uzdevumus veic pēc labākās apziņas. Kā viens otrs ir pelnījis, lai tam pamatīgi sadotu ar kritikas rīksti!
- pārn. ..lopi nemīlēja lietus rīkstes acīs.
- pārn. Greizsirdība, šī briesmīgā rīkste, kura nesaudzē nevienu, šoreiz sāpīgi bija ķērusi viņu.
- pārn. Degošais kadiķa zars, tavu dūmu smaržīgās rīkstes aizbiedē ļaunās un sāpīgās domas.
Stabili vārdu savienojumi
- Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru — sar. Sist, pērt.
- Ganu rīkste — Rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai.
- Rīkstes dot — sar. Pērt.
1.2.dsk.; vēst. soda Veids – sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
PiemēriTiesa, tagadējais Kokmuižas lielkungs gluži tik necilvēcīgs nebija un, ja lika [zemnieku] kult, tad vairāk par sešiem kokiem vai piecpadsmit rīkstēm nepiesprieda.
- Tiesa, tagadējais Kokmuižas lielkungs gluži tik necilvēcīgs nebija un, ja lika [zemnieku] kult, tad vairāk par sešiem kokiem vai piecpadsmit rīkstēm nepiesprieda.
- Rīkstes kā miesas sodu Baltijas vācu muižnieki piemēroja latviešu un igauņu zemniekiem. Šī viņu patvaļa tika atļauta un turpinājās arī 18. gadsimtā Krievijas pārvaldes laikā.
- Par mazāko pārkāpumu viņus [zemniekus 17. gadsimtā] sodīja ar rīkstēm..
Avoti: 6-2. sējums