rīkste
rīkste -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
PiemēriRīkšu grīste.
1.1.Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
PiemēriEs esmu nebēdne meitene! Visas rīkstes tēvam nolūza, Kad pērdams tas mani audzēja.
Stabili vārdu savienojumi
1.2.dsk.; vēst. soda Veids — sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
PiemēriTiesa, tagadējais Kokmuižas lielkungs gluži tik necilvēcīgs nebija un, ja lika [zemnieku] kult, tad vairāk par sešiem kokiem vai piecpadsmit rīkstēm nepiesprieda.
Avoti: 6-2. sējums