rīļa
rīļa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
1.Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
Piemēri..centos aizgainīt rīļas [dundurus] no govju pakaļkājām un paslēpenēm..
1.1.Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
Piemēri..izraudzījās vistreknākos galerta gabalus, triepa uz maizes biezu sviesta kārtu un ēda daudz. Neērti bija vienīgi Māras dēļ. Tā viņu varēja noturēt par rīļu vai izbadējušos.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks. Rīma (2).
PiemēriPeļņas kārdināti, ciema saimnieki piekrita Piķierim. «Rīļas...» Oskars domāja. «Kad tikai jums labi, lai citi dzīvo, kā prot.»
Avoti: 6-2. sējums