rīma
rīma ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
1.Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
PiemēriMaizes gabaliņš aizripoja.. laivas dibenā. Ar vienu lēcienu kaķis bij tam pakaļ un aprija acumirklī. Otro un trešo tāpat. «Bet tad ir gan rīma!» [Saka zēns.]
1.1.Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
Piemēri..meitas rāmi pagaidīja, kamēr viņam [Bramanim] tiek pirmajam [brokastis], priekšstrādnieks pat nesēdās, ar visu augumu izrādīdams, ka gaida, vai taču tas rīma reiz nebūs apgādājies un nelaidīs arī citus klāt.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
Piemēri«Gar Krievzemes kņazu valdījumiem viņi [vāci] gan snaikstās, bet tikt tajos - tur Rīgas rīmām par īsiem pirksti.»
Avoti: 6-2. sējums