Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rīmkalis
rīmkalis -ļa, v.
rīmkale -es, dsk. ģen. -ļu, s.; iron.
Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Rīmju kalējs, pantu kalējs.
PiemēriDzejniekam nav katru dienu jāraksta dzejoļi. Šo prieku atstāsim rīmkaļiem.
Avoti: 6-2. sējums