rimties
rimties rimstos, rimsties, rimstas, pag. rimos; refl.
1.Rimt1.
PiemēriLiepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē un saskalda viens.
2.Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) — par cilvēku.
PiemēriIlgi es te nevaru rimties. Mani dīda nemiers. Eju ārā un sāku soļot pa ceļu..
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt).
Avoti: 6-2. sējums