Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rindkopa
rindkopa -as, s.
Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
PiemēriSalikuma rindkopa.
  • Salikuma rindkopa.
  • Ar acīm pārskrējis pagaro rakstu, viņš atrada savu vārdu, saprata, ka tas pieminēts neveiksmju uzskaitījumā, bet visu rindkopu lasīt neatļāva mākslinieka gods.
  • Rindkopu, kas dzejolī regulāri atkārtojas, sauc par pantu. Šī definīcija ir pati vispārīgākā.
Avoti: 6-2. sējums