Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rimta
rimta -as, s.; parasti vsk.; parasti savienojumā «bez rimtas»; reti
Rima.
PiemēriBezgala gara vilkās drausmīgā nakts, kādu esmu piedzīvojis savā līdzšinējā mūžā.. Bez rimtas soļoju pa šauro spraugu.
Avoti: 6-2. sējums