rimt
rimt rimstu, rimsti, rimst, pag. rimu; intrans.
1.Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
PiemēriLībiņa sākusi dziedāt dieva dziesmas, bet Priedkalns uzbrēcis, lai viņa rimstot.
1.1.Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
PiemēriMotori rimst.
1.2.Beigties (parasti pakāpeniski) — par darbību, procesu.
PiemēriOvācijas rimst.
Stabili vārdu savienojumiRimstošās svārstības.
1.3.Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) — par vēju, lietu u. tml.
PiemēriPutenis bij rimis trakot; tagad krita tikai lēnas mīkstas pūkas..
1.4.Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) — par ūdenstilpi, ūdeni.
PiemēriJūra ir rimusi viļņot, tikai slinki un tikko samanāmi viņa šūpo dzirkstošo, nepārredzami plašo līmeni.
1.5.Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) — par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriPamazām viņš [runātājs] pierada, un uztraukums rima.
1.6.Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) — par skaņu.
Piemēri..artilērijas dunoņa rietumos bija rimusi.. Bet no apklusušās puses ugunsgrēku blāzma kāpa pāri visām debesīm.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties). Sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt.
Avoti: 6-2. sējums