rimties
rimties rimstos, rimsties, rimstas, pag. rimos; refl.
1.Rimt1.
PiemēriLiepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē un saskalda viens.
- Liepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties. Gan krekstot un pūšot, tomēr visu malku sazāģē un saskalda viens.
- Tālrunis skanēja un skanēja, lādēdamies gaidīju, kad tas rimsies, lai varētu gulēt tālāk.
- ..pārrunas.. tik drīz nerimās. Atkal un atkal kāds atgādināja nesenos piedzīvojumus..
- ..Inita pastāvēja zem autobusu pieturas nojumes, gribēdama sagaidīt, kad lietus rimsies.
2.Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
PiemēriIlgi es te nevaru rimties. Mani dīda nemiers. Eju ārā un sāku soļot pa ceļu..
- Ilgi es te nevaru rimties. Mani dīda nemiers. Eju ārā un sāku soļot pa ceļu..
- Gāja dienas. Alvīne joprojām nerimās kā jūra, kas, reiz sabangojusies, vēl ilgi šalc un elso.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt).
- Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) — Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
Avoti: 6-2. sējums