rīmēties
rīmēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; iron.
Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
Piemēri«Tāpēc es daru tā: ņemu tīkamu meldiņu un tam pielieku klāt labus, cilvēku prātam noderīgus vārdus. Tādus vārdus, kas glīti rīmējās savā starpā.»
Avoti: 6-2. sējums