rīmēt
rīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; iron.
1.Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
Piemēri..gaišāki prāti taču tādus naivus pantiņus godā netur, kādi avīzēs tiek rīmēti.
- ..gaišāki prāti taču tādus naivus pantiņus godā netur, kādi avīzēs tiek rīmēti.
1.1.intrans.
Piemēri..kā Sala vecim bārdu klāt sev līmēt tik samāksloti atkal gribas rīmēt..
- ..kā Sala vecim bārdu klāt sev līmēt tik samāksloti atkal gribas rīmēt..
Avoti: 6-2. sējums