rīme
rīme -es, dsk. ģen. -mju, s.; iron.
Dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs.
Piemēri«Jūs [latvieši] esat augstprātīgi un iebildīgi pret saviem kungiem un mācītājiem. Jūs viņus caur zobiem vazājat, laikrakstos par viņiem liekat ziņģes un rīmes.»
Stabili vārdu savienojumiKalt rīmes (arī pantus).
Avoti: 6-2. sējums