rikšot
rikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
PiemēriĒrzelis rikšoja, galvu iecirtis, kaklu ritenī izliecis, priekškājas lokani vai līdz pašam purnam augšā izmezdams.
1.1.Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
PiemēriPils vārtos parādās jātnieku pulciņš. Izjājuši cauri parkam, tie rikšo pa lauku gar Ventas [upes] malu.
1.2.sar. Ātri skriet (par cilvēkiem).
PiemēriPēc launaga rikšoju uz mežmalu...
Avoti: 6-2. sējums