uzsēsties
uzsēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos, -sēsties, -sēstas, pag. -sēdos; refl.
1.Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzsēsties uz palodzes.
1.1.Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
Piemēri..viņš smagi uzsēdās zirgā, ilgi nevarēdams ierīkoties seglos, kā nākas.
1.2.Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
PiemēriAiz tīruma koši zaļajā melnalkšņu biezoknī kāds zars sakustējās tikai tur, kur uz tā uzsēdās raibs sīlis..
2.Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
Piemēri..kuģis «Rafaels», kā par spīti, uzsēdās uz sēkļa un bija spiests gaidīt, kamēr paisums to noceļ no sēres.
Stabili vārdu savienojumiUzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā.
Avoti: 8. sējums