maitāties
maitāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.; sar.
1.Bojāties1.
PiemēriUn lielais pulkstenis iet, kā gājis, apstāties vai maitāties tam nav nācis ne prātā.
- Un lielais pulkstenis iet, kā gājis, apstāties vai maitāties tam nav nācis ne prātā.
- Dāviniet vectēvam magnetofonu, pašu dārgāko, tādu, kas nemaitājas.
1.1.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
Piemēri«Gaļa sāks jau maitāties. Ja līdz pirmdienai nenogādās Rīgā, piemetīsies smaka un nevarēs vairs pārdot tīrā veidā.»
- «Gaļa sāks jau maitāties. Ja līdz pirmdienai nenogādās Rīgā, piemetīsies smaka un nevarēs vairs pārdot tīrā veidā.»
2.Bojāties2.
PiemēriGunārs juta, ka viņam sāk maitāties garastāvoklis.
- Gunārs juta, ka viņam sāk maitāties garastāvoklis.
Avoti: 5. sējums