maita
maita -as, s.
1.Bojā gājis dzīvnieks.
PiemēriHiēnas ir maitu ēdājas, bet tās neatsakās «uzkost» arī tikko piedzimušos, vārgos antilopju mazuļus vai naktī uzbrukt guļošam cilvēkam.
- Hiēnas ir maitu ēdājas, bet tās neatsakās «uzkost» arī tikko piedzimušos, vārgos antilopju mazuļus vai naktī uzbrukt guļošam cilvēkam.
- «Krauklīt, ko tu kramšķini: Vai tu maitu saodi?»
- Maitu lija pārtiek vienīgi no kritušiem dzīvniekiem.
- pārn. Jau [kara] pirmajā dienā lidotāji virs Latvijas teritorijas nogāza deviņus fašistu maitas putnus.
Stabili vārdu savienojumiMaitas gabals. Maitas putns. Maitu lija.
- Maitas gabals idioma — vienk. Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
- Maitas putns — Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- Maitu lija — Grifs [1].
1.1.arī v. (v. dat. maitām); pārn.; vienk. Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
Piemēri..[saimnieks] bij liels maita, skapītī allaž turēja spirtu.., pats nedzēra nemaz, bet atrada sevišķu patiku labākos paziņas pacienāt tā, ka dažs rāpus gāja uz mājām.
- ..[saimnieks] bij liels maita, skapītī allaž turēja spirtu.., pats nedzēra nemaz, bet atrada sevišķu patiku labākos paziņas pacienāt tā, ka dažs rāpus gāja uz mājām.
- Manai sievai nauda ir. Bet šī vecā maita prot lietu vienmēr tā iegrozīt, ka es tai netieku klāt.
- Zirgs pakustināja asti, bet kājas palika uz vietas. Vīrelis pātagoja no jauna: «Nū-ū! Kusties, maita!»
Avoti: 5. sējums